Prieki un vilšanās Ogres ''Melnajā kaķī''

Vairāk attēlu galerijā

Kāda Ogrenet lasītāja portālam atsūtījusi savas pārdomas par Ogres bārā ''Melnais Kaķis'' notiekošo.

Esmu nolēmusi dalīties savos iespaidos par šobrīd vienīgo deju klubu (ja to tā var nosaukt) Ogrē – ''Melno kaķi''.

Piektdienas pēcpusdienā pie manis atbrauca ciemos draudzene, ar ko kopā nolēmām, ka pēc saspringtas darba nedēļas par ļaunu nenāktu kāda vīna glāze. Tikai kur lai Ogrē to vīnu iedzer? Sapratām vien to, ka šoreiz nederēs neviena no tām Ogres centra kafejnīcām, kurās jūtama tāda kā ēdnīcas klātbūtne. Īsti nezinu kāpēc, bet beigās izvēle krita par labu ''Melnajam kaķim'', jo, pēc mūsu aplēsēm, ap pulksten sešiem tur diez vai varētu būt daudz cilvēku, līdz ar to tur varētu mierīgi pasēdēt un papļāpāt.

Ieejot bārā, bija jūtams diezgan pamatīgs svaiga gaisa trūkums, bet tas gan nav nekas ārkārtējs un šāda tipa iestādēs tas tā mēdz gadīties. Arī cilvēku tik tiešām bija maz, vien divi mazliet iereibuši puiši spēlēja biljardu. Iekārtojāmies pie galdiņa un sākām gaidīt viesmīli, taču tās vietā vispirms sagaidījām iereibušos puišus, kas par visām varītēm vēlējās iepazīties. Te nu bija mierīgās sarunās pavadīts vakars! Bet nu nekas ārkārtējs, ne jau pirmo reizi iedzērušiem vīriešiem nākas paskaidrot, ka iepazīšanās pilnīgi noteikti šoreiz nenotiks...

Viesmīli tā arī nesagaidījušas, pie bāra pēc dzērieniem dodamies pašas. Bārmenis vēl kādu laiku papļāpā ar pie letes sēdošajiem vīriešiem, acīmredzot pastāvīgajiem klientiem, un tad pievēršas arī mums. Pasūtu Heineken alu, bet bārmenis man stingrā balsī paziņo, ka vajadzēs dokumentus. No sākuma tā kā īsti nesaprotu, par ko ir runa, līdz atjēdzos, ka bārmenis vēlas pārliecināties, vai esmu sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu. Diezgan sen man manos divdesmit trijos gados to neviens nebija jautājis.. Tā kā pirms nedēļas man bija nozagta soma, pie jauniem dokumentiem vēl nebiju tikusi. Bet attieksme, izrādās, šeit stingra – nav dokumentu, nav arī alus.

Nu neko, atradām citu kafejnīcu, dabūjām arī citu alu un, atklāti sakot, par ''Melnā kaķa'' bārmeņa rīcību nemaz nebiju apbēdināta. Pirmkārt, jau tāpēc, ka jebkurai sievietei patīk, ja apkārtējiem viņa šķiet jaunāka, nekā izskatās un, otrkārt, tāpēc, ka tas ir tikai apsveicami, ja tiek nopietni piedomāts pie tā, lai alkohols tomēr nenonāktu pie nepilngadīgām personām.

Mans prieks par šo faktu kā nebijis gan izgaisa pēc pāris stundām, kad neatlaidīgi draugi mani pierunāja doties uz ''Melno kaķi'' -  nu jau padejot. Pie kluba ieejas pulcējās prāvs jauniešu pulciņš un ja godīgi – liels vairums izskatījās krietni jaunāki par mani. Bet tas tā, varbūt man vienkārši izlikās... Lai arī tā saucamā diskotēka tikai tikko bija sākusies, daži puiši ārpusē diezgan skaļi mēģināja noskaidrot savstarpējās attiecības.

Pie ieejas stāvēja divi būdīgi vīri – apsargi. Viņiem acīmredzot nekādas šaubas par manu vecumu neradās un bez problēmām tiku ielaista klubā. Laikam jau ''Melnais kaķis'' ir ļoti populārs Ogres jauniešu vidū, jo tajā īsti pat nav kur apgriezties, par brīvu galdiņu, izskatās, vispār nav ko sapņot, bet nu neko darīt.

Dodos pie bāra pēc dzēriena. Izstāvu garum garu rindu un tieši tam pašam bārmenim, ko tajā dienā reiz jau biju sastapusi, palūdzu to pašu veco labo Heineken alu un bez jebkādām problēmām to arī dabūju. Nu ko lai saka – tiešām interesanti...

Nākas secināt, ka dejas šeit tik tiešām notiek karstas, vien mūzika tāda nedaudz jocīga. Man nav nekas iebilstams pret Prāta vētru, Labvēlīgo tipu, raudulīgiem krievu gabaliem un jaunākajiem klubu hītiem, bet tas viss juku jukām gan šķiet kaut kā dīvaini, bet varbūt arī nemaz nav slikti. Publika izskatās vairāk nekā apmierināta un jā – arī nedaudz pār mēru iereibusi...

Tā kā ''Melnā Kaķa'' apmeklētāji droši drīkst staigāt iekšā un atkal ārā, liela daļa to arī izmanto un gala rezultātā jau izskatās, ka šeit notiek divi tusiņi: viens  – iekšā klubā, otrs  – pie tā ieejas. Ārā, šķiet, iet pat  ''jautrāk''...

Satieku arī vairākus paziņas, uz jautājumu: ''Ko tad jūs šeit?'' saņemu atbildi: ''Ai, tāpat vien, Ogrē jau nav citur kur aiziet...'' Un man ir jāsaka, ka viņiem ir pilnīga taisnība. Taču, ai, kā vajadzētu šim uzņēmumam pastrādāt konkurences apstākļos...